Bengāzī (Benghazi)
 |
Pilsētu dibināja senie grieķi ar nosaukumu Hesperides (Ἑσπερίδες). Ēģiptiešu faraona Ptolemaja III valdīšanas laikā tās nosaukums bija Berenice. 3. gadsimtā pilsēta kļuva nozīmīgāko pilsētu reģionā. No 1912. līdz 1942. gadam, kad Itālija bija okupējusi Lībiju, tā bija maza pilsētiņa, kas nīkuļoja. Otrā pasaules kara laikā Bengāzī ļoti cieta, tā stipri tika izpostīta. Kara laikā piecas reizes mainījās pilsētas "īpašnieki", līdz 1942. gada novembrī palika britu kontrolē. 1951. gadā, kad Lībija ieguva neatkarību, tā strauji attīstījās un kļuva par valsts otru lielāko pilsētu pēc iedzīvotāju skaita.
Lībijas pilsoņu kara laikā Bengāzī 2014. gadā ieņēma ar grupējumu “Al-Qaida” saistītie kaujinieki. Ilgu kauju rezultātā 2017. gada maijā feldmaršala Halifa Haftara vadītā Austrumlībijas armija padzina islāmistus no Bengāzī.
Ģeogrāfiskā karte - Bengāzī (Benghazi)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Lībija
 |
 |
Senajā Grieķijā par Lībiju dēvēja visu Ziemeļāfriku uz rietumiem no Ēģiptes, reizēm pat visu Āfrikas kontinentu. Līdz 1945. gadam Lībija bija Itālijas kolonija, bet tā kā Itālija Otrajā pasaules karā bija zaudētājvalsts, 1951. gada 24. decembrī Lībija ieguva neatkarību, izveidojot Lībijas karalisti. 1970. gadu beigās Lībijas armija iebruka Čadā un uzsāka Toijotu karu. 2001. gada septembrī Lībija bija viena no pirmajām Arābu pasaules, kas izteica līdzjūtību ASV un nosodīja terora akta veicējus. Atbalstīja arī ASV iebrukumu Afganistānā un nodeva Lībijas specdienestu rīcībā esošo Al-Qaida dalībnieku sarakstus. 2006. gada maijā ASV svītroja Lībiju no terorismu atbalstošo valstu saraksta. 2011. gada februārī Lībijas lielākajās pilsētās sākās masu protesti, kas noveda pie pilsoņu kara un Rietumu valstis bez oficiāla kara pieteikuma uzsāka militāru gaisa uzbrukumus Lībijas teritorijai. parlaments pieņēma lēmumu par valsts nosaukuma maiņu no Lielā Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija uz Lībijas Valsti.
Valūta / Valoda
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| AR | Arābu valoda (Arabic language) |
| IT | Itāļu valoda (Italian language) |